Jaunumi un publikācijas
22/12/2015
Valstu riska un ekonomikas apskati

Vīna tirgus globalizācija palielina konkurenci Eiropas ražotājiem

Vīna tirgus globalizācija palielina konkurenci Eiropas ražotājiem

Tradicionālās un pasaulē vadošās vīna ražotājvalstis ir Francija, Itālija un Spānija, šobrīd kopā veidojot 48% globālās dzēriena produkcijas. Tomēr pēdējo piecu gadu laikā vīna eksporta apjomi būtiski pieauguši Dienvidāfrikā, Austrālija, ASV un arī Čīlē – šīs valstis dēvē par jaunās pasaules vīnu ražotājiem. Tādēļ aktuāls kļuvis jautājums, vai Eiropa spēs noturēt savu vadošo pozīciju vīna tirgū, saskaroties ar pieaugošo globālo konkurenci?

 

Vīna ražošana Eiropā – kvalitātes un kvantitātes sajaukums
Katra valsts īsteno savu ražošanas modeli, kura pamatā ir produktu pozicionēšana tirgū. Francijas vīna tirgus balstīts uz vērtības radīšanu, un franču saražotā vīna kvalitātes attiecība (to nosaka starp eksporta vērtību un apjomiem) ir attiecīgi divas un piecas reizes augstāka nekā Itālijai un Spānijai. Itālijas tirgus ieņem vidus pozīciju un pamazām tuvojas kvalitatīvajam modelim.

 

Tikmēr Spānijai, kas 2014. gadā kļuva par pasaulē vadošo vīna eksportētāju pēc apjoma, šobrīd ir starptautiskajā arēnā visneaizsargātākais no trim tirgus modeļiem. Spānijas modelim, kas balstīts uz masveida ražošanu un zema un vidēja līmeņa produktu pozicionēšanu, sīvu konkurenci tirgus nišā sastāda tādas valstis kā Austrālija un Čīle. Turklāt jaunattīstības valstu tirgos, kur pieprasījums pēc vīna aizvien pieaug, virkne priekšrocību ir tieši jaunajām vīna eksportētājvalstīm.

 

Galvenās vīna patērētājās pēc dekādes būs Ķīna un ASV
Francijas kā pasaulē vadošās vīna patērētājvalsts (43,8 litri vīna uz vienu cilvēku 2013. gadā) pozīcijas sāk pamazām izlīdzināties. Samazinās arī kopējais vīna patēriņš Eiropā - tas sarucis par 17 000 hektolitriem laikā no 2003. līdz 2013. gadam. Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface prognozē, ka 2027. gadā lielākais vīna pieprasījums būs Āzijā un ASV. Sagaidāms, ka vīna popularitāte Ķīnā pieaugs, pateicoties pieaugošajam vidusslānim, kura iedzīvotāju skaits līdz 2022. gadam varētu palielināties pat trīskārt. Attiecīgi tiek paredzēts arī straujš pieprasījuma kāpums pēc vīna un dzēriena importa apjoma pieaugums.

 

Eiropas eksportētāju spēks ilgtermiņā vājinās
Lai gan tradicionālie vīna ražotāji tam turpina pretoties, Eiropā vīna produkcijas apjomi, izņemot Spāniju, samazinās. Brīvās tirdzniecības līgumi starp Ķīnu, Austrāliju, Čīli un Jaunzēlandi valstu vietējiem vīna eksportētājiem dod priekšrocības, atbrīvojot no nodokļu sloga. Tas nozīmē, ka tradicionālie eksportētāji saskaras ar pieaugošu konkurenci tieši zema un vidēja līmeņa produktu tirgū. Papildus zemie valūtu maiņas kursi Čīlē un Dienvidāfrikā stiprina to cenu konkurētspēju. Lai gan Āfrikas tirgū vīna patēriņa līmenis joprojām ir zems, tiek uzskatīts, ka tam ir liels izaugsmes potenciāls, turklāt Āzijā šāds potenciāls tiek saskatīts vēl lielāks.

 

Tikmēr Eiropā parādās pieaugoša plaisa starp piedāvājumu un pieprasījumu, un ražotāji meklē jaunas iespējas darbības izvēršanai. Vienlaikus pieaugošā starptautiskā konkurence uz Eiropas ražotāju darbību var atstāt būtisku iespaidu, kā arī veidot jaunu vīna tirgus sadalījumu. Kamēr Eiropas kvalitatīvā vīna ražošanas modelis turas pretī jaunajai konkurencei un, piemēram, Francijas vīnu kvalitāte joprojām ir atzīta visā pasaulē, Spānijas pozīcijas ir jau nedrošākas.

 

“Coface” direktors Latvijā Arnis Blūmfelds

Lejupielādēt šo ziņojumu presei : Vīna tirgus globalizācija palielina konkurenci Eiropas ražotājiem (87,05 kB)

Kontakti


Marketing & Sales department

Berzaunes 11a
LV-1039 Riga
LATVIA
Tel: +371 67323460
mail: office-latvia@coface.com

Uz augšu
  • Latvian
  • English