Jaunumi un publikācijas
12/09/2017
Korporatīvās ziņas, Valstu riska un ekonomikas apskati

Top 500: Latvija un Lietuva zaudē pozīcijas, Igaunijai pieaugums

Top 500: Latvija un Lietuva zaudē pozīcijas, Igaunijai pieaugums

Jaunajā Centrāleiropas un Austrumeiropas (CAE) 500 lielāko uzņēmumu topā ierindojušās 27 kompānijas no Baltijas valstīm. Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs “Coface" reģiona vadošo uzņēmumu sarakstu veido jau devīto gadu, uzņēmumus tajā vērtējot gan pēc aizvadītā gada apgrozījuma rādītājiem, gan citiem analīzes faktoriem.

Jaunajā reģiona topā Lietuvu pārstāv 18 uzņēmumi - par diviem uzņēmumiem mazāk, salīdzinot ar gadu iepriekš. No Igaunijas vietas topā ieņem pieci uzņēmumi - par vienu vairāk nekā pērn. Savukārt no Latvijas reģiona vadošo spēlētāju sarakstā iekļuvušas četras kompānijas, kas ir kritums par pusi jeb četriem uzņēmumiem. Attiecīgi šobrīd Latvija ieņem pēdējo vietu reģiona valstu vidū pēc uzņēmumu skaita Top 500.

Latviju CAE vadošo uzņēmumu topā pārstāv „Rimi Latvija“ (206. vieta), „Uralchem Trading“ (231.vieta),  „Maxima Latvija“ (270. vieta) un „Latvenergo“ (369.vieta). „Rimi Latvija“ piedzīvojis kāpumu topā par četrām vietām, savukārt pārējie trīs uzņēmumi savas pozīcijas ir zaudējuši. Minerālmēslu vairumtirgotājs „Uralchem Trading“ piedzīvojis būtiskāko kritienu par 101 pozīciju. Tikmēr Lietuvas uzņēmumu līderis topā ir enerģētikas uzņēmums “Orlen Lietuva” (20.vieta), bet Igaunijas - elektronikas ražotājs  “Ericsson Eesti” (125.vieta).

“Visi Latvijas uzņēmumi, kuri 2016. gada CAE vērtējumā vietu Top 500 ir zaudējuši, pārstāv enerģētikas nozari – „Orlen Latvija“, „Latvijas Gāze“, „Neste Latvija“ un „Circle K Latvia“. Raugoties uz kopējo situāciju reģionā, jāteic, ka šāda tendence nav unikāla. Pagājušajā gadā vairums enerģētikas uzņēmumu CAE piedzīvoja apgrozījuma kritumu, ko veicināja ilgstoši zemās cenas naftas un gāzes tirgū,” atzīmē„Coface Baltics” vadītājs Mantvīds Štareika(Mantvydas Štareika). 

Reģiona līdervalsts - Polija

Trešdaļu no visa Top 500 saraksta aizņem Polija ar 168 uzņēmumiem, tostarp pirmo pozīciju ieņemošo “PKN Orlen”, tādējādi saglabājot savu ietekmīgākās Centrāleiropas un Austrumeiropas valsts statusu. Otrajā vietā, ar 75 uzņēmumiem aizpildot 15% no topa, ierindojas Ungārija, savukārt Čehija ar 71 uzņēmumu veido 14% no kopējā saraksta. Čehu autobūves uzņēmums “Škoda Auto” topā ir pakāpies par divām vietām un ieņem augsto otro pozīciju.

Automobiļu un transporta pakalpojumu nozare pērn pirmo reizi kļuva par lielāko uzņēmējdarbības nozari CAE reģionā. Pirmo reizi šīs nozares uzņēmumu sniegums pārspēja naftas un gāzes kompānijas, kuras savukārt bija spiestas atzīt pastāvīgi lejupslīdošos apgrozījuma apjomus ilgstoši zemo cenu dēļ visā pasaulē.

Spēcīgi tirdzniecības uzņēmumi Baltijas valstīs

“Teju puse jeb 12 no 27 Baltijā vadošajiem uzņēmumiem 2016. gadā ir saistīti ar mazumtirdzniecību. Jāpiebilst, ka šajā tirdzniecības nozarē labus rezultātus uzrāda spēlētāji ne tikai Baltijā, bet visā CAE reģionā. Pagājušajā gadā nespecializētā mazumtirdzniecība pārspēja pakalpojumu nozari un, pateicoties ekonomikas izaugsmes pozitīvajai ietekmei un pieaugošajiem nodarbinātības rādītājiem, kļuva par trešo lielāko reģionālās tautsaimniecības nozari. Vienlaikus stabilais mājsaimniecību pieprasījums norāda uz labām izredzēm šai nozarei arī tuvākajā nākotnē,” uzsver M.Štareika.

Makroekonomiskā vide uzlabojas

Pagājušajā gadā 500 lielākie CAE reģiona uzņēmumi sasniedza apgrozījumu 580 miljardu eiro apmērā, kas ir par -0,6% mazāk nekā 2015. gadā. Turklāt pagājušajā gadā samazinājās ne tikai kopējais apgrozījums, bet arī peļņa (-3,1%). Lielākie reģiona uzņēmumi nodarbināja vairāk darbinieku nekā gadu iepriekš (+3,9%).

“Mikroekonomikas vides uzlabošanās pozitīvi ietekmējusi uzņēmējdarbības apstākļus reģionā. Pērn turpināja sarukt nemaksāšanas gadījumu skaits piegādātājiem. Proti, 2015. gadā šis skaits samazinājās par 15%, turpretim pagājušajā gadā – vēl par 6%,” norāda “Coface Baltics” vadītājs.

Saskaņā ar „Coface“ analītiķu aprēķiniem pēc gada pārtraukuma šogad IKP vajadzētu pieaugt ātrāk. Tiek prognozēts, ka tas sasniegs 3,4% un 2018. gadā saglabāsies aptuveni tādā pašā līmenī (3,3%). Šajā un nākamajā gadā CAE reģiona iekšzemes kopprodukta palielināšanos galvenokārt veicinās privātā patēriņa pieaugums un situācijas uzlabošanās darba tirgū.

 

Uz augšu
  • Latvian
  • English